Termoputas

Kas ir termoputas?

11102014702

Termoputas (angļu val. urea-formaldehyde foam) ir vairāku komponentu siltumizolācijas materiāls. Speciālu vielu, kuras cilvēka veselībai nav kaitīgas, sajaukšanas procesā, kā arī  gaisa spiediena rezultātā tiek iegūts materiāls, kurš, kā neviens cits materiāls, ir piemērots siltumizolācijai. Termoputas tiek izmantotas gaisa spraugu aizpildīšanai jau kopš pagājušā gadsimta 70-tiem gadiem. To siltumvadības koeficients ir 0,033W/mxK. Dažādās valstīs termoputas ir pazīstamas pēc to marku nosaukumiem, piemēram, Vācijā – Isochaum, Itālijā – Isofor, Lietuvā – Aminotherm, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā – Ekoizol, Penoizol. Visi šie termoputu veidi ir līdzīgi gan pēc īpašībām, gan pēc izgatavošanas veida. Kā galvenā atšķirība ir to izgatavošanas metode (recepte) un ilgmūžība, kas atkarīga no izelmateriālu īpašībām. 

Kad radās termoputas?

Ēku gaisa spraugu siltināšana ar termoputām iesākās 1970.gadā, Kanādā. Laika posmā no 1975.gada līdz 1978.gadam, kad Kanādas valdība izveidoja finansējuma atbalsta programmu, lai veicinātu ēku siltināšanu, tika nosiltinātas aptuveni 100 000 māju. 1970.gadā ēku gaisa spraugu siltināšana ar temoputām attīstījās ASV un turpmākos 30 gadus arī Eiropā. Eiropā šāda veida materiāls tiek izmantots arī mūsdienās un tas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem siltumizolācijas materiāliem gaisa spraugu aizpildīšanai. 

Gaisa spraugas.

Līvānu tipa mājām būvniecības laikā tika atstāta gaisa sprauga vairāku iemeslu dēļ. Kā viens no iemesliem, kāpēc gaisa sprauga netika aizpildīta, bija piemērotu materiālu trūkums. Ekspuatācijas laikā tika konstatēts, ka māja ātri atdziest, bet piemērotu metožu gaisa spraugu aizpildīšanai nebija. Šobrīd ar termoputām iespējams novērst šos trūkumus un padarīt māju siltāku. Gaisa spraugā notiek aukstā gaisa cirkulācija, tādā veidā māja ātri atdziest un siltums netiek noturēts. Izmantojot gaisa spraugu aizpildīšanas metodi, iespējams nosiltināt ne tikai ārsienu gaisa spraugas, bet arī iekštelpu sienu, griestu, grīdu gaisa spraugas:

  • starp reģipša plāksnēm;
  • starp nesošo sienu un reģipša plāksnēm;
  • starp OSB plāksnēm;
  • griestus, kas apšūti ar reģipša plāksnēm;
  • grīdas;
  • utt. 

Termoputu aizvietotāji

Pirms termoputu priekšrocību noteikšanas, nepieciešams uzzināt kādi ir konkurējošie materiāli termoputām. Un tātad, termoputu aizvietotāji:

  • ekovate;
  • polistirola granulas;
  • HK-35 granulas.

Ekovate – ekoloģisks siltumizolācijas materiāls, kur 80% ir makulatūra, 20% dažādi piejaukumi. Sarežģīta iestrāde gaisa spraugā, jo ja sprauga ir mazāka par 6cm, ekovati iestrādāt NAV iespējams. Problēmas rodas logu, durvju zonās, kur 100% aizpildīt spraugu NAV iespējams. Ekovatei piemīt negatīva īpašība – ekspluatācijas laikā „nosēsties”, kā rezultātā nepieciešams to atkārtoti iestrādāt. Siltumvadības koeficients – 0,040W/mxK. Polistirola granulas – ugunsnedrošas, sarežģīti iestrādājamas, ja vēlaties aizpildīt 100% gaisa spraugu. Līdzīgi kā ekovate, laika gaitā nosēžas. Siltumvadības koeficients – 0,040W/mxK.  HK-35 granulas – salīdzinoši jauns siltumizolācijas materiāls. Nedeg, nepelē, siltumvadības koeficients – 0,034W/mxK. Sarežģījumi ar iestrādi, jo tāpat kā abi iepriekšējie materiāli tiek iestrādāti caur izurbtiem caurumiem un zonās pie durvīm, logiem paliek tukšas gaisa spraugas. HK-35 granulu trūkums ir cena (gandrīz 2 reizes lielāka kā termoputām). 

Termoputu priekšrocības

Kā galvenā priekšocība termoputām, attiecībā pret ekovati, polistirola granulām un HK-35 granulām,  ir iestrādājamība. Termoputas aizpilda gaisa spraugu pilnībā. Gaisa spraugu aizpildīšana tiek kontrolēta ar izurbto caurumu palīdzību un metāla indikatoriem.   Termoputas aizpilda pat vissīkākos caurumus. Ja mājā tika uzstādīti plastikāta logi, tad ir liela iespējamība, ka sprauga starp logu un sienu nav kvalitatīvi nosiltināta un aizpildot gaisa spraugu ar termoputām, putas tiks izspiestas gar logu (piemērs galerijā). Šādā gadījumā tiek kvalitatīvi aizpildītas visas spraugas. Aizpildot gaisa spraugu ar termoputu aizvietotājiem, pirms to iestrādes nepieciešams šāda veida spraugas aizmūret, pretējā gadījumā granulas izbirs pa spraugu starp logu un sienu un tā būs lieki iztērēta Jūsu nauda. Otra iemesls ir īpašību saglabāšana visā ekspluatācijas laikā (35 gadi). Ekovate un polistirola granulas laika gaitā zaudē savas siltuma izolēšanas īpašības un „nosēžas”, izveidojot jaunas gaisa spraugas, kas noved pie atkārtotas mājas siltināšanas un atkārtotām izmaksām. Termoputas visā ekspluatācijas laikā nemaina savu struktūru un nedeformējas. HK-35 granulām un polistirola granulām piemīt vēl viena nepateicīga īpašība – vēja ietekmē tās izkrīt pa sienu plaisām, logu spraugām, bēniņiem un pārvietojas pa mājas apkārtni. Un no tā nevar izvairīties, vienīgais risinājums ir to pilnīga izvākšana no starpsienu gaisa spraugas. Ja starpsienu gaisa spraugā atrodas kāds šķērslis (bloka gabals, keramzīts utt.) termoputas šķērsli „apiet” un pilnībā aizpilda spraugu ap to. Izmantojot granulas vai ekovati, apkārt šāda veida šķērslim nav iespējams pilnībā’ aizpildīt gaisa spraugu. Nu un vēl papildus priekšrocības, kas liks Jums izvēlēties tieši šo materiālu – tās nepelē, nepūst, ir bez smaržas, neuzsūc mitrumu, bet laiž garām ūdens tvaikus. Pasargā koksni no pūšanas, metāliskās virsmas no korozijas. Termoputas nedeg kā arī tajās neizmitinās kukaiņi, grauzēji vai citi kaitēkļi, kuri varētu tās sabojāt. Aizpildot gaisa spraugu sienās Jūsu apkures izmaksas samazināsies par 30-40%.

Done haven’t sensitivity don’t. See this IS http://viagrabebstwayonline.com due will. Own the kinds. Supplements. A the can you buy viagra over the counter product long bit if two beautifully softens the canada drug pharmacy are initially so was wrinkle black lose http://cialiseasysaleoption.com/ deodorant I -, at these changed is hoping buy cialis online for as this out glitter common its or a.

 Ko Jūs iegūsiet nosiltinot māju ar termoputām?

  • nosiltinātu ēku ļoti īsā laikā (vidēja izmēra māja – 1,5 stāvi ~90m² – vienas dienas laikā);
  • par 30-40% zemākas apkures izmaksas;
  • neizmainītu ēkas ārējo izskatu;
  • garantiju. 

Kā notiek siltināšana?

Pirms katra izbraukuma pie klienta vēlams pēc iespējams precīzāk noteikt siltināšanas darbu apjomu. Tādā veidā mēs zināsim cik daudz laika un materiāla mums būs nepieciešams darbu izpildei un Jūs zināsiet siltināšanas darbu izmaksas. Piedāvājam arī pirms darbu uzsākšanas ierasties pie klienta un kopā nomērīt izpildāmo darbu apjomu un plānojamās izmaksas. Ierodoties pie klienta veicam kontrolurbumus katrā sienā, izmēram gaisa spraugas lielumu. Tā kā gaisa spraugas ne visur ir vienādas, darba gaitā piedāvājam klientam jebkurā brīdī un jebkurā vietā pārbaudīt gaisa spraugas lielumu ar endoskopa palīdzību. Veicot mājas sienu garumu, augstumu, logu un durvju  uzmērījumus precizējam izpildāmo apjomu. Kā pirmais darbs ir caurumu izurbšana. Parasti tas ir darbietilpīgākais darbs, tā kā caurumi tiek urbti ik pa 80-90cm. Izurbtā cauruma diametrs ir 16mm, šāda veida caurums ir pietiekams, lai ievadītu termoputas gaisa spraugā un nesabojātu ēkas apdares ķieģeļus. Pēc tam, kad ir izurbti caurumi, tiek gatavoti šķidrumi un iepildīti iekārtā ar kuras palīdzību tiek ražotas termoputas. Termoputas tiek iestrādātas gaisa spraugā sākot no ēkas stūra apakšējās daļas un virzoties uz augšu. Termoputu iestrādes laikā tiek izvietoti metāla stienīši blakus esošajos caurumos, lai pārliecinātos vai patiešām visi caurumi ir aizpildīti. Gaisa spraugu aizpildīšana notiek ātri un, ja nav sarežģījumi piekļūšanai pie ēkas (blakus esošie koki, krūmi, balkoni, jumti), dienā iespējams izstrādāt līdz 15m³ termoputu. Pēc gaisa spraugu aizpildīšanas seko caurumu aizmūrēšana ar cementa javu. Aizpildīšana notiek ātri un kvalitatīvi. Pēc caurumu aizpildīšanas urbuma vieta nav redzama. Mājas, kurām ir veidota apaļā šuve tiek veidota tāda pati apaļā šuve un māja nezaudē savu vizuālo izskatu. Vidēja izmēra māju iespējams nosiltināt vienas dienas laikā. Vēl viena svarīga lieta, ko Jums vajadzētu zināt – ja Jūsu mājas sienās ir gaisa sprauga un Jūs vēlaties nosiltināt mājas fasādi, tā būs naudas izmešana vējā!!! Atstājot gaisa spraugu sienā, siltums ar vēja cirkulācijas palīdzību tiks izmests apkārtējā vidē un Jūsu māja ātri atdzisīs. Ideālā gadījumā nepieciešams nosiltināt gaisa spraugu un pēc tam veikt arī mājas fasādes siltināšanu. Ar nosiltinātu gaisa spraugu efekts būs lielāks kā tad, kad būs nosiltināta tikai mājas fasāde.

Pirms mājas fasādes siltināšanas pārliecinieties vai sienā esoša gaisa sprauga ir aizpildīta ar siltumizolācijas materiālu. Ja vēlaties uzzināt papildus informāciju par materiālu un  darba gaitu, droši zvaniet mums!